Katalonijas šķiršanās no Spānijas. Kā kristieši vērtē referenduma norisi un protestus? (papildināts)


206
“Mūsu mērķis nav traumatiska šķiršanās, mēs ne pret vienu nepagriežam muguru un vēlamies atrast kopīgus pieturas punktus ar Spānijas valdību,”- šāds Katalonijas apgabala prezidenta Karla Pudžemonta izteikums pirmdien tika atspoguļots LTV ziņu raidījumā ”Panorāma”. Tomēr Barselonas ielās protestētāju pūlis pirmdien un otrdien rada iespaidu, ka te neviens negaida mierīgu izlīgumu, un arī ne mierīgu šķiršanos. Kā zināms, svētdien Spānijas autonomajā apgabalā Katalonijā notika referendums par neatkarīgas valsts izveidi. Referendumā 90% iedzīvotāju esot nobalsojuši par neatkarību. Referendumu gan nebija oficiāli atļāvusi rīkot Spānijas tiesa, Spānijas policija centās traucēt referenduma norisi, dažviet pielietojot vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kā rezultātā sākušās protesta akcijas. Uzrunāju vairākus kristiešus, lūdzot komentēt, kā viņuprāt ir vērtējams Katalonijā notiekošais. Kādas vērtības, riski vai draudi saskatāmi? Kāda rīcība ir nosodāma vai atbalstāma- iedzīvotāju protesti, policijas vardarbība vai kas cits?

Daži no uzrunātajiem atteica komentēt, atvainodamies, ka nav pietiekami sekojuši līdzi norisēm, lai būtu kompetenti izteikt viedokli, tomēr ”TUVUMĀ” zināšanai norādīja uz kādiem saviem pieņēmumiem vai lasītiem avotiem. Tāpēc ievadā iepazīstināšu ar vispārējo informāciju, kas pieejama publiskajā telpā. Mēdz būt tā, ka argumentācijā operējam katrs ar saviem zināmajiem faktiem…

Spānijā jeb oficiāli- Spānijas Karalistē- ir pavisam 17 autonomi apgabali un divas autonomas pilsētas. Kas attiecas uz ticības dzīvi, Spānijā vairāk nekā 90 % ir kristīti katoļticībā. Katalonijā 52% ir katoļu, teikts Wikipedia. Daudzi no tiem gan regulāri ticību nepraktizē. 30% sevi sauc par ateistiem vai agnostiķiem. 2,5% ir protestanti. Interesants ir fakts, ka pats Katalonijas prezidents Karls Pudžemonts, bijušais žurnālists, ir precējies ar rumāņu izcelsmes žurnālisti Marselu, un kāzas svinētas gan katoļu, gan pareizticīgo (ortodoksu) tradīcijās.

Pastāv dažādas versijas par to, kas izsaucis Katalonijas iedzīvotāju vēlmi pēc neatkarības. Saucieni pēc neatkarības bijuši jau daudzu gadu garumā. Iespējams, šis pamatā ir nacionālās identitātes jautājums, ir vēl versija par ekonomiskiem apsvērumiem- Katalonija ir salīdzinoši turīgs apgabals, kas varbūt nevēlas dalīties bagātībās ar nabadzīgāko Spānijas daļu, nesaņemot pietiekami labumus atpakaļ – , kā arī pastāv versija par polittehnologu konstruētu scenāriju jeb projektu vai ietekmēm no ārpuses.

Latvijā sociālajos tīklos lielākoties Katalonijas gadījumam tiek meklētas līdzības ar Latgales autonomijas ideju, vai nu arī atminoties Latvijas neatkarības iegūšanu pēc daudzu gadu atrašanās Padomju Savienības sastāvā.

Kā medijam ”TUVUMĀ” ziņoja kāda Katalonijas notikumu aculieciniece, nekādu policijas vardarbību vēlēšanu iecirkņos svētdien neesot manījusi. Attiecīgajā vietā vēlēšanu iecirknī, kur bijusi, varējis mierīgi iekļūt. Izbrīnījis kas cits: cilvēki nesuši no mājām izprintētas lapas un metuši plastmasas kastēs. Šausminoši bijis vēlāk redzēt video, kā citviet policisti ar stekiem situši sievietes un sirmgalvjus, kas devās balsot.


 

APTAUJA. Kā vērtējat Katalonijā notiekošo? Kādas vērtības, riski vai draudi saskatāmi? Kāda rīcība ir nosodāma vai atbalstāma?

CITĀTS NO ROMĀNA

Noslēgums 2014. gadā izdotajam Otto Ozola romānam “Theodorus. Deja ar ziloņzivi”:

“Un ko tagad?”
“Tagad? Tagad dosimies uz Kataloniju!”
“Kāpēc uz turieni? Vai tev kāds īpašs uzdevums Barselonā?”
“Nē. Neviens mani tur nesūta. Došos tur pieredzēt reizē vienkāršu un neaptveramu cilvēcisku brīnumu. Tur miljoniem cilvēku sirsnībā vienojušies aizstāvēt līdz galam sapni, kas viņu vecāku, vecvecāku sirdī mājojis trīssimt gadu. Tagad par to sapņo arī viņu bērni. Gribu pieredzēt to milzīgo pacēlumu, kad miljonu nācija sasniedz mērķi, uz kuru gājuši ilgi un grūti. Reizēm vienīgie, kas tam tic, bijuši viņi vieni paši, tomēr viņi nepārstāja sapņot un ticēt. Zini, kas ir Eiropas vienīgais un patiesais spēks? Drosme pieņemt demokrātiskos ideālos sakņotus izaicinājumus. Eiropā nav un nedrīkst būt pirmās šķiras tautu, kam ir tiesības uz pašnoteikšanos, un otrās šķiras tautu, kam tādu tiesību nav. Es šodien, šeit un tagad ticu, ka viņi drīz piedzīvos patiesi neatkarīgu savu Katalonijas valsti! Gribu būt liecinieks tai milzīgajai tautas kopībai, ko veido ideālisms, ticība un garīgās vērtības!”

 

Publicists Otto Ozols:

 

 

 

 

 

 

 

“Katalāņu sapņi, lūgšanas ir tapušas atbildētas. Tas bija garš un grūts ceļš, patiešām brīžam viņi tajā bija vieni tikai ar Dievu. Bet svētdien viņi pierādīja, ko nozīmē īsts Gara spēks. Katalonijas sapnis ir piepildījies, apliecinot ticības spēku.”

O. Ozols savā ”facebook” kontā otrdien ierakstīja vēl arī šādus vārdus: “Vakar un šodien daudz runājos, sazinājos ar draugiem visā Katalonijā. Ārkārtīgi emocionāli, aizkustinoši. Asaras acīs. Neticami … Viņiem grūti aptvert, ka beidzot ir pienākusi diena, kad Spānijas vara izgaist …. tā ir morāli bankrotējusi un faktiski vairs Katalonijā nav spēkā. Sajūta ir kā Latvijā 1991. gada augusta pēdējās dienās – ilgi cerētais, gaidītais ir noticis. Jau šonedēļ Katalonijas parlaments pasludinās valstisko neatkarību.”

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags:

“Es tik labi nepārzinu Spānijas lietas, lai pēc būtības spriestu par Katalonijas neatkarību. Atminoties mūsu tautas pašnoteikšanās centienus, simpātijas ir katalāņu pusē, bet atceros arī savas negatīvās izjūtas pret V.Lindermaņa un I.Girsa rosināto Latgales autonomiju. Lai arī kā, taču redzētajos video materiālos spāņu specvienības rīkojas tāpat vai vēl sliktāk nekā savulaik Rīgā plosījās OMON.  Viņi svaidīja cilvēkus kā priekšmetus, pavisam nevajadzīgi grūda no kāpnēm, vilka sievietes aiz matiem, centās cilvēkiem parādīt viņu nevērtīgumu. Kaujinieku darbībās izpaudās nicinājums un pārākuma apziņa. Man tas likās nepieļaujami un atbaidoši. Domāju, ka aculiecinieki viņu attieksmē nolasīja apspiedējiem raksturīgu augstprātību, kas katalāņu neatkarības alkas iededzinās vēl vairāk un padarīs noturīgākas. Ar to Spānijas varas iestādes ir iecirtušas sev kājā. Ja arī tautas nobalsošanu šoreiz būs izdevies izjaukt, tā atgriezīsies ar jaunu iedvesmu. Pret citādi domājošiem jāizturas ar cieņu. To varam mācīties arī mēs.”

Katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs iesaka iepazīties ar Spānijas Bīskapu konferences paziņojumu 27. septembrī, ko bija pieminējis arī savā kontā ”Twitter”, atklājot, ka  Spānijas bīskapi aicinājuši Kataloniju ”nespert soļus, kuri izraisītu neatgriezeniskas sekas”. Paziņojums pieminēts neatkarīgā ASV katoļu medijā ”cruxnow.com”, tostarp minot viedokli, ka referendums ir sašķēlis Baznīcu.  Rakstā paustā pozīcija gan ”nesaskan ar arhibīskapa Stankeviča un Spānijas bīskapu konferences viedokli,” atklāj arhibīskapa sekretariāts.

 

 

 

 

 

 

 

Daugavpils svētā Pētera un Arendoles draudzes prāvests Mihails Sivickis:

Priesteris Andris Ševels

“Lūgsimies par mieru!”

Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests, priesteris Andris Ševels:

“Vienu varu teikt, ka jebkura vardarbība ir nosodāma.”

 

Dziesminieks Kaspars Dimiters:

VIEDOKLIS

Citāts no vēsturnieka Harija Tumana ieteikta raksta

Viesturs Vecbaštiks Burvis, dzīvo Barselonā (no publikācijas 2014.gadā irir.lv):

“Šo rindu autors (25 gadi Spānijā) nodzīvoja Barselonā vairāk nekā 12 gadus ciešā kontaktā ar kataloniešiem, būdams arī katalonietes vīrs. Vēstures nepārzināšanas dēļ sākumā gadījās zaudēt diskusijas ar fanātiskiem nacionālistiem, kas savukārt deva ierosmi nopietnām Katalonijas vēstures studijām no dažādiem avotiem.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem vēl baltiešu brīvības cīņu laikā gadījās izlasīt spožu rakstu “Lietuva nav Katalonija” laikrakstā “Spānijas Balss”. Galvenā jēga – kopīgs valstiskums balstās uz trim “ziloņiem”: reliģiju, valodu un vēsturi. Lietuvu, tāpat kā Latviju un Igauniju, ar Krieviju nesaista it nekā kopīga. Katalonijai turpretī nav pilnīgi nekā, kas to padarītu būtiski atšķirīgu no citām Spānijas provincēm.”

 

 

 

 

 

“Īstos motīvus un mērķus uzzināsim pēc desmitiem gadu, bet visticamāk – nekad. Politiskā iniciatīva nekad nenāk no tautas. Tautas rada darba un sadzīves kultūru – dainas, tērpus, dejas, dziesmas. Pirmie no politikas noreibst pārāk finansētie un izglītotie ar visu svešo, pasaulīgo. Kopš latvieši kļuva par politiķiem, Dainas tie vairs nerada.Brīvības ideāls ir metafizisks un mīt katrā dvēselē. To nemieru iniciatori arī ļaunprātīgi izmanto – tautas vientiesību, sapņus. Kā “draivu”, kā dekorācijas, kā miesu kilogramus, asiņu litrus. Modernās revolūcijas jau ir zinātniska nozare pūļa psiholoģijā. Līdzīgi bija arī ar mūsu Atmodu. Komunisti, kas kāroja kļūt par kapitālistiem, pacēla hipnotizējošo sarkanbaltsarkano. Patiesos savtīgos motīvus slēpa. Deklarēja tikai vārdos labos. Tauta vienmēr notic labajam, lai arī to atskaņo profesionāli meļi. Šobrīd pasauli maina totāli. Pārmaiņām vajadzīga jauna platforma, tāpēc der jebkas, kas rada nemierus, haosu. Juku kulminācijā jebkura sabiedrība parakstīsies par jebko, kas šausmas mazinās. Cilvēki pielūgs jebko, ko tiem liks, ja vien viņu ķermeņiem būs mierīgāk un drošāk. Militarizētās globalizācijas laikmetā cīņa par Katalonijas valstiskumu izskatās naivi. Ja diktējošais “jumts” absolūti visās jomās absolūti visām tautām un valstīm ir ES, NATO, ANO, SVF, PB u.tml. struktūras, labāk vārdu “neatkarība” nevalkāt. Mērķis planetārajam taifūnam, kuram gatavo pasauli, ir vispasaules savienotās valstis jeb viena planetāra valsts. Tam arī pakārtoti visi notikumi. 

Par mieru. Ja cilvēkos nav Kristus miera, nekādi pasaulīgi nemieri mieru neradīs. Ja cilvēki negrēkotu, tie nedz slimotu, nedz karotu. Vai dekoratīvi atgūtā Latvijas valsts tautu padarīja ticīgāku? Labklājībai jā. Pestītājam nē. Svēto Rakstu pēdējā grāmata ir neizbēgams scenārijs, ko arī visi kopā mērķtiecīgi un solidāri diendienā iestudējam. Arī katalonieši. Kad būs globālā pirmizrāde, nezinu. Liekas, ka ģenerālmēģinājums būs jau ļoti drīz. Kungs, dod mums katram vienam savu mieru – ne to, ko pasaule dod. Mums pietiks.”


Aptaujas jautājumus uzdevu arī draugiem.lv domubiedru grupā ”Es esmu kristietis!” Pievienojam saņemtās atbildes.

Visvaldis Goldmanis:

“Par Kataloniju dzirdu jau gadus 40, ja ne vairāk. Ja tauta ir sacēlusies un protestē pret valdošo iekārtu, tātad, ir iemesls. Kas attiecas uz policijas vardarbību, policija dara to, ko liek valdošā, jo tā ir pakļauta likumīgai varai. Spānija pret kataloniešiem vienmēr ir izturējusies nihilistiski, tāpat kā angļi pret skotiem. Valdošai varai, protams, nepatīk, ka Katalonija buntojas, un tā darīs visu, lai nepieļautu atdalīšanos un pielietos visus atļautos un neatļautos paņēmienus. Kā teica Veidenbaums, virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks.”

Juris Timermanis:

Dieva Gaismas trūkums sirdīs un prātos izraisa haosu, nesaskaņu, ķildas, netaisnību, strīdus un karus… Kur grēks, tur posts un nāve… Manuprāt, lai izvairītos no haosa un vardarbības, tad varai un tautai ir kaut cik jāpieturas pie Dieva likuma, jo pašas sabiedrības likumi tādi pašķībi un tos loka, kā grib, un beigu beigās darbā laiž dūres… Manuprāt, valdībai vajadzēja ļaut veikt referendumu tiem, kas to vēlas, un ļauties iznākumam, bet tautai arī netaisīt kariņu, ja valdības to neļauj. To vieglāk saprast, ja cilvēks cenšas paklausīt Dievam un kaut cik zina, ko Dievs saka par varām.  Deviņdesmitajos gados Dievs Latvijas tautai parādīja, kā bez vardarbības var cīnīties pret netaisnību Viņa spēkā.”

 
Valdis Liepiņš:
“Katalonijā notiekošo neatzīstu. Tauta, kura runā vienā valodā, bet viens otru nesaprot. Turklāt patiesais spēks ir tautu vienotībā. Tādi viduslaiku feodālie valdījumi ir savu nodzīvojuši, bet nez kāpēc daži tos grib atgriezt atpakaļ. Visa šitā jezga ir izdevīga Amerikai un Krievijai. Katalonija, Kurdistāna….Kamēr tautas plēšas savā starpā, lielvalstīm ir svētki, jo var diktēt savus spēles noteikumus. 600 gadus “zem spāņiem” dzīvoja tak tīri normāli! Tad jau  Latviju arī sadriskāsim gabalos- kurši,sēļi, latgaļi…”
Andis Atvars:
“Ja uz visu to skatās tīri laicīgi, tad tur kā zem palielināmā stikla var redzēt Rietumu gigantisko liekulību un reizē sātanisko dabu. Ukrainā nelikumīgs un asiņains valsts apvērsums ir ok. Pat ne labi, bet izcili, bet likumīgā ceļā varas maiņa nav nekādā ziņā pieļaujama un lai neko tādu nepieļautu, tad specdienesta karavīri pa trepēm var nogrūst arī 80 gadus vecu sirmgalvi, ka tai roku salauž.
Ja to visu skata no garīga skatu punkta, tad brīvību tautām piešķir Dievs un Viņa doto brīvību neviens nav spējīgs tautai atņemt. Ja katalonieši ir ticīgi ļaudis, tad lai griežas pie Dieva pēc palīdzības, jo ar fizisku spēku viņi neko panākt nespēs. Izdevīga vai neizdevīga, bet Spānijas valdības rīcība ir vairāk kā nožēlojama un tai kā minimums būtu jāatkāpjas. Nu ko, latgaļi rīkos referendumu un jūs iesiet viņiem galvas cirst? Ja sieva ar vīru vairs nespēj zem viena jumta dzīvot, tad nevajag vienam otru mocīt, bet šķirties. Protams, pirms tam izrunāties, vai tiešām vairs nekas nav glābjams, bet ne nolīgt algotas slepkavas.”

 

*Precizēta rindkopa ar arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča viedokli (05.10.2017).

 

  • Viesturs Vecbastiks Burvis

    “NEKUR NAV RAKSTĪTS, KA LATVIETIM JĀBŪT VIENTIESĪGAM”
    (ULDIS ĢĒRMANIS)

    Mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības uz saviem uzskatiem, tiesības uz izteikšanās brīvību, tiesības uz reliģijas brīvību, tiesības uz politisko brīvību, tiesības uz “seksuālo brīvību” utt.
    Es šeit aizskaršu tikai divus “jēdzienus” – uzskati jeb “manas domas” un vēsturiskā vai reālā REALITĀTE. Mēs katrs, kā personība vai individualitāte, varam domāt, uzskatīt vai iedomāties visu, ko gribam. Es, piemēram, uzskatu, ka ir tikai viena kristīgā ticība, kas tiešā ceļā nāk no Jēzus Kristus – katoļticība (pie tam, lai nebūtu pārpratumu, esmu kristīts luterticībā). Visi baptisti, mormoņi, adventisti, jehovisti, pareizticīgie, anglikāņi, musulmaņi (jā, jā…), protestanti, luterāņi utt., manā uztverē ir tikai lielākas vai mazākas sektas. Kādēļ? – Pieņemot, ka es būtu garīdznieks – kas man liedz pienaglot manas domas pie kādas sienas un pasludināt, ka es Bībeli saprotu labāk nekā Vatikāns. Man būs sekotāji? Varbūt jā, varbūt nē (Luteram bija…). Šokējoši? Apvainojoši? BET – tie ir mani uzskati un – VAI ES TOS KĀDAM UZTIEPJU? Kaut kur esmu “ar putām uz lūpām” pieprasījis atzīt manus uzskatus? Vai kaut reizi esmu kādu apvainojis par viņa ticību? NEKAD, jo tie ir tikai mani uzskati un neesmu tiesīgs pieprasīt, lai tos atzītu visa pārējā pasaule… Tad kādēļ liela daļa latviešu UZTIEPJ citiem savus personīgos uzskatus par Kataloniju, bet tos, kuri tiešām pazīst Spāniju un Kataloniju, kā arī nevar atzīt latviešu pilnīgi aplamās domas, sauc par muļķiem un brīvības ienaidniekiem?
    Vēsture un vēsturiskā realitāte. Ēģiptes piramīdas ir gan vēsturiska, gan reāla realitāte. Vezuva izvirdums ir gan vēsturiska, gan pierādāma (Pompeja) reāla realitāte. Napoleona karagājieni ir gan vēsturiski, gan dokumentāli pierādāma realitāte. Utt., utt. Tad kādēļ liela daļa latviešu nerespektē ne vēsturisko, ne reālo realitāti un starp visām spāņu nācijas “tautām” īpaši izdala tikai kataloniešus kā vienīgo “tautu”, kura neesot spāņi? Ar kādām tiesībām?
    Ko ar to gribu teikt? Tikai to, ka daudziem latviešiem ir “niķis” uzskatīt, ka viņi visu zina un saprot labāk par visu pārējo pasauli – kā nesen “facebook” uzrakstīja kāds gudrs latvietis: “Paši mēslos līdz ausīm, bet lieliski zina, kas jādara ASV un citām valstīm…”.
    Šis raksts ir par Kataloniju un latviešu “domām” par Kataloniju. Lai nebūtu pārpratumu – es (raksta autors) dzīvoju Spānijā vairāk kā 25 gadus, no tiem 12 Katalonijā, pie tam šajos 12 gados būdams arī katalonietes vīrs. Vai nebūtu loģiski, ka kaut mazliet tomēr esmu iepazinis Katalonijas situāciju? Diemžēl latviešu visziņi “facebook” un citur raksta, ka es (un citi Spānijā dzīvojoši latvieši) neko nesaprotot, bet viņi, ne reizi nepabijuši Spānijā, visu zinot labāk… Šī absolūtā ignorance un uzpūtība ir tas, kas mani baida, jo tieši tā sākas totalitārisms un to gan es gribētu palīdzēt Latvijai aiztaupīt.
    Sāksim ar “punktu” salikšanu. Kas sastāda spāņu nāciju? Andalūzieši, astūrieši, galīsieši, valensieši, katalonieši, baleārieši, mursieši, kastīlieši, kantabrieši, baski, navarrieši, ekstremadūrieši utt.. Jautājums (loģisks) – kādēļ tikai kataloniešiem pēkšņi radies atsevišķas “tautas” statuss? Uz kāda pamata? Kādēļ latvieši apvaino citas spāņu nācijas “tautas”, izceļot tikai kataloniešus? Kādēļ, piemēram, ne valensiešus, kuri saglabāja savu identitāti un nosacīto valodu (visai līdzīgu kataloniešu mākslīgajai “valodai”, tikai daiļskanīgāku) cauri 700 gadu arābu okupācijai? Pie tam Valensija BIJA atsevišķa valsts – Valensijas karaliste. Nez’ kādēļ valensieši ir lepni būt spānieši (to izsaka pilnīgi skaidri arī valensiešu himnas vārdi)? Visas Spānijas provinces ir lepnas par piederību Spānijai un to iedzīvotāji (ar 0,001 % izņēmumu) sevi uzskata par spāņiem, pasvītrojot, protams, savu reģionālo piederību, ko, savukārt, spāņi ciena un respektē. Vairāk kā 25 gadu laikā es nekad un nekur neesmu manījis kaut mazāko “rīvēšanos” reģionālās (vai – kā grib katalonieši – “tautību”) attiecībās. Vēl vairāk – Spānija, laikam, ir vienīgā pasaules valsts, kurā arī čigānu tauta ir pilnīgi līdztiesīga, nedzīvo taboros, bet, saglabājot savas tradīcijas, iekļāvusies Spānijas sabiedrībā kā absolūti līdzvērtīga. Pietiek tikai pieminēt ne pārāk sen aizgājušo izcilo dziedātāju Lolu Floresu vai viņas meitu Rosario – “vistīrākās” čigānietes, kuras baudīja un bauda ne tikai savas tautas, bet visas Spānijas neviltotu atzinību un pat pielūgsmi. Vai tas par ko neliecina?
    Iztirzāsim nedaudz reālo vēsturi. Kāds var pateikt? – Kad un kur bija kāda “Katalonijas valsts” (vienalga – karaliste, principāts, hercogiste vai republika)? Pat manis kādreiz ļoti cienītā Elita Veidemane bezatbildīgi atļaujas apgalvot, ka Katalonija bijusi neatkarīga valsts.Vēsturē tādu ziņu nav. Vēl vairāk – vēsturē līdz apmēram 15/16 gadsimtam neparādās pat tāds Katalonijas ģeogrāfiskais nosaukums. Kādēļ? – Tādēļ, ka nosaukums “Katalonija” radies kāda sicīliešu skrīvera pārrakstīšanās kļūdas dēļ, sajaucot vārdu “layetana” ar “catalana”. Te nu ir tā 1000 gadu “valsts” Katalonija…
    Visbiežāk latviešu visziņi raksta, ka Katalonija esot bijusi neatkarīga valsts līdz 1714. gadam, kad to okupējuši spāņi. Bet – pirms tam? Katalonija lidinājās mākoņos? Bija Spānijas sastāvdaļa, nekas vairāk. Kataloniešu valdoņi kārtējo reizi kļūdījās, pieslejoties Mantojuma kara zaudētājiem Habsburgiem. 1714. gada 11. septembrī (kataloniešu nacionālā svētku diena…) Barselona kapitulēja nevis spāņiem, bet apvienotajai franču/spāņu Burbonu karaļnamu aizstāvošajai armijai franču maršala vadībā. Neveicās, nabagiem, kārtējo reizi ubagojot citus saimniekus… Reizi par visām reizēm būtu jāsaprot un jāatzīst: pasaules vēsturē, “vismaz” pēdējo 4000 gadu laikā, nekur nav atrodama tāda “Katalonija”, tas ir kārtējais kataloniešu nacionālistu melīgais izdomājums, kam naivie latvieši arī tic…
    Konkrēti par “referendumu”. Lai ko, piedodiet, “nemuldētu” par šo nelegālo pasākumu, tāds nav noticis – to, ko kataloniešu separātisti noorganizēja, nekādi nevar uzskatīt pat par vēlēšanām, kur nu vēl par “referendumu”. Daudzi nacionālisti “balsoja” 10 reizes un vairāk, “balsoja” bērni, garīgi slimie, acīmredzot arī nēģeri, arābi, indusi (viņiem visiem bija apsolīta pilsonība pēc balsošanas) utt. Tās ir vēlēšanas? Bija tūkstošiem anonīmu telefona zvanu kataloniešu uzvārdu īpašniekiem, piedraudot izrēķināties ar visu ģimeni, ja neiešot balsot. Tas ir “referendums”? Pat ar visiem meliem – kopsumā šie “uzpūstie” 2,2 miljoni “balsotāju” sastāda tikai 42 % no Katalonijas iedzīvotājiem (7,5 miljoni). Vai pirmskara demokrātiskā Latvijas Satversme pieļautu valsts iekārtas maiņu ar tikai 42 % pilsoņu dalību hipotētiskā visas tautas referendumā? Šodienas Latvijā ko tādu atzītu? Protams, ka ne Spānija, ne ES nevar atzīt šo nelegālo “farsu” par referendumu vai tautas aptauju. Pat Pāvests to neatzīst. Atkal latvieši “saprot un zina” visu labāk par visiem…
    Vardarbība. Latvieši “brēc” par spāņu policijas varmācību. No kurienes šādas ziņas? No Katalonijas avotiem? No “Delfi”? Par Kataloniju “Delfos” vēl neesmu lasījis nevienu patiesu vārdu – tikai kataloniešu separātistu dezinformācijas “atgremojumus” Tiek runāts par vairāk kā 900 ievainotiem. Pieņemsim, bet – kur ir šie “ievainotie”? Katalonijas slimnīcās 1.oktobrī ievietotas tikai 2 personas. Kur ir pārējie? Kādēļ latvieši neraksta, ka ievainots 431 spāņu policists? Vai miermīlīgie kataloniešu “jēriņi” stāvēja, gremoja un noskatījās kā spāņu policisti delīrijā paši sevi savainoja? Kaut kas “neštimm”. Kaut vai aritmētiski – vai “līdz zobiem apbruņotie” ievainotie spāņu policisti būtu varējuši tik nevarīgi ievainot katrs tikai divus kataloniešu “jēriņus” pirms pašiem nokrist savainotiem? Nu beigsim reiz stāstīt pasakas! Es redzēju spāņu policijas aukstasinību un pacietību, stāvot pret satrakotajiem kataloniešu dauzoņām – tikai tad, kad šie, maigi izsakoties, huligāni tieši un fiziski uzbruka policistiem, cerot uz neatbildēšanu, spāņu policisti atbildēja adekvāti un gļēvie nacionālisti vai nu sāka raudāt vai metās bēgt. Nožēlojami…
    No pāri par 900 “ievainotajiem” nez’ kāpēc slimnīcā ir tikai divi – fenomenāls gadījums jebkuru nemieru vēsturē… BET – varbūt nav nemaz tik neparasti, ja paskatāmies kataloniešu izplatītos video. Arī Latvijā, nešaubos, bija redzams video, kurā kataloniešu ugunsdzēsēji aizsargā demonstrantus pret policiju (Eiropā video parādījās no kataloniešu “avotiem”). Patiesībā tas ir 2013. gada ieraksts, kurā ugunsdzēsēji aizsargā pretnacionālistu demonstrāciju no reģionālās policijas. Vai otrs – policisti aizsargķiverēs ar stekiem sit sēdošus jauniešus (kataloniešu ziņu aģentūra to izplatīja kā 1.oktobrī nofilmētu faktu) – taču jebkuram Spāniju pazīstošam cilvēkam skaidrs, ka sarkanās uzšuves policistu formas tērpiem ir tikai un vienīgi “mossos d’esquadra” – kataloniešu reģionālajai policijai, tātad videoieraksts ir no cita datuma. Vai trešais – video redzams, ka spāņu policija (šoreiz tiešām spāņu…) ar stekiem sit “pa labi un kreisi”. BET – tas ir īss fragmentiņš, paļaujoties, ka neviens nemeklēs pilnu video, kurš IR “youtube” – tajā skaidri redzams, ka tūkstošgalvains satracinātu dauzoņu pūlis pilnīgi aplencis 10-15 spāņu policistus, kuriem nav citu iespēju kā aizstāvēties. Tādu “apstrādātu” video ir simtiem… Un – kur vēl mākslīgās asinis, mākslīgie ieģipsējumi – viss nacionālistu “ekranizācijai”… Interesenti var “facebook” pameklēt, piemēram, materiālus par sievieti [Marta Torrecillas], kura, raudot, televīzijas kameru priekšā stāstīja, ka spāņu policisti viņais salauzuši visus labās rokas pirkstus (vienu pēc otra…) un rādīja “iešinoto” roku. BET – kreiso!… Piecas minūtes pēc izraudāšanās kameru priekšā neatkarīgie žurnālisti Martu “pieķēra” smejoties un brīvi pielietojot visus desmit pirkstus. Sievietei nekas cits neatlika kā atzīties krāpšanā, ar mēķi nomelnot spāņu policiju. Un “paverdzināto kataloniešu tautu” aizstāvošais latviešu visai lielais ”aitu bars” paklausīgi blēj līdzi vadošajiem “auniem” – kā, piemēram, melīgais “žurnālists” Otto/Mārtiņš/Haims Ozols/Barkovskis (agrāk latvieši šādus tipus sauca vienā vārdā – “pajoliņš”).
    Ko īsti pieprasa kataloniešu separātisti? Vispirms:
    1) Neatkarību;
    2) Sociālismu;
    3) Privātīpašuma nacionalizāciju;
    4) Spāņu valodas aizliegšanu (tas jau reāli gandrīz paveikts);
    5) Kristīgo reliģiju aizliegšanu;
    6) Sākt gatavot Katalonijas ekspansiju, lai zem Barselonas diktāta “savāktu” vienā valstī visas “paísos catalans” – “kataloniešu zemes”, kuras pēc nacionālistu domām plešas no Alikantes provinces Spānijā līdz Marseļas departamentam Francijā (tas jau nekas, ka neviena no hipotētiskās “Lielkatalonijas” tautībām sevi neatzīst par kataloniešiem);
    Tie būtu galvenie virzieni. Viskvēlāk “brīvību mīlošā” CUP vēl papildus pieprasa:
    a) sastādīt sarakstus par kataloniešiem, kuri ir pret neatkarību;
    b) tiesības uz seksuālām attiecībām ar jebkuru, jebkurā laikā un jebkurā vietā;
    c) bērnus audzināt kopienās, ģimeni kā tādu neatzīt;
    d) “brīvu menstruāciju”, t.i. aģitēt pret aizsarglīdzekļiem un atļaut staigāt asiņainos
    tērpos attiecīgajās dienās.

    Tas nav mans izdomājums, viss ir redzams Internet’ā, pat ilustrācijas “brīvai menstruācijai”. Un – tas viss tā kā jau kaut kur manīts, vai tā nešķiet? 1917. gads – kur? Nav grūti uzminēt…

    Kā tas beigsies? Var teikt pilnīgi droši – nekā. Nebūs tāda “Katalonijas Republika”, jo ir absurds saujiņas apmāto dēļ sadrumstalot demokrātisku un cienījamu valsti. Atbalstīt kataloniešu separātistus var tikai “pajoliņi”, bet pasaulē bez liela skaita latviešu “aitu bara” tādu ļoti maz (man zināms tikai Venecuēlas diktators Maduro, Spānijas populistu partijas “Podemos” finansētājs). Viss drīz atgriezīsies “normālās sliedēs”.

    Ja man personīgi jautā manas domas, atbildu, ka, manuprāt, Spānijas valdība pārāk vilcinās. Jau 1.oktobrī vajadzēja ievest ne tikai policijas spēkus, bet arī armiju, lai atbruņotu un izformētu nekompetento un nodevīgo reģionālo policiju “mossos d’esquadra”, apcietinātu daudzus likumus pārkāpušo kataloniešu “valdību”, izslēgtu jebkuru iespēju “balsot” nelegālajā “referendumā” un tāpat izslēgtu iespēju nacionālistu dauzoņām uzbrukt spāņu policistiem. Pietiktu ar armijas klātbūtni vien, lai visumā ļoti gļēvie nacionālisti “stāvētu pie ratiem”. Ceru, ka tas vēl priekšā tuvākajās dienās. Savā laikā Staļina atbalstītie republikāņi bļāva: “¡No pasarán !”, bet Franko “tika cauri”, un kā vēl! Tā būs arī šoreiz, jo tirānija (kataloniešu nacionālisms) neuzvarēs demokrātisko Spāniju.

    ¡ARRIBA ESPAÑA!

    Viesturs Vecbaštiks (Valensijā un Katalonijā)
    Speciāli “TUVUMĀ”

    P.S. Ja kādam interesē vēsturiski nesagrozīts un faktoloģiski precīzs Katalonijas nacionālistu galveno “argumentu” izklāsts, to var izlasīt manā rakstā laikraksta “IR” digitālajā variantā 2014.gada 23.septembrī: “¡¡¡ NEATKARĪBU UN SOCIĀLISMU !!!” vai spāniski (nedaudz pārveidotā un saīsinātā variantā) digitālajā laikrakstā “La Tribuna del País Vasco” 2017. gada 9. jūlijā: “El “problema” catalán explicado a los letones”.

    • Aija Volka

      Tiešām jauki, ka (ja tā ir…) ”neuztiepjat” savus uzskatus citiem par visiem, kurus esat uzskaitījis, – jo TUVUMĀ ir starpkonfesionāls medijs. Aicinu patiesi neapvainot citus par ticību. Tāpat neapvainot TUVUMĀ par cenzūru. Kaut kas tiks dzēsts tādā gadījumā, ja tiks pārkāpta LR likumdošana- portāliem ir tāds pienākums.

      • Viesturs Vecbastiks Burvis

        Es, protams, atvainojos, ja noticis tehniskas dabas pārpratums, pie kā nav vainojams “Tuvumā”. Diemžēl mana pieredze ar Latvijas masu mēdijiem ir visai bēdīga – vēl aizvakar “Delfi” izdzēsa manu vārdos ļoti pieklājīgo komentāru, kas nesaskanēja ar vispārējo “blēšanu” pret Spāniju. Tā, Jūsuprāt, ir demokrātija? Tieši tādēļ mani ļoti uzmanīgu darīja fakts, ka “Tuvumā” kā pirmais par Katalonijas problēmu tika ievietots ne tikai neliels “romāna” fragments, bet arī smieklīgais Otto/Haima asarainais “komentārs” – Jūs, varbūt neziniet, bet jau vairākus gadus mēs, Latvijas un Spānijas patrioti, cīnāmies pret neprofesionālā Otto Ozola tendenciozajām un melīgajām publikācijām pret Spāniju. Jūs variet saprast, ka Jūsu publicētais Otto/Haima komentārs un tūlīt mana raksta “pazušana” man lika domāt tā, kā domāju? Es tiešām nevienam neuztiepju SAVUS uzskatus, ja ko rakstu par Spāniju, tad TIKAI reālus un neapstrīdamus faktus (ne kā Otto/Haims, kurš nupat atkal publicējis garu rakstu it kā katalonietes uzrakstītu, bet zinātājam skaidrs, ka Spānijas pilsone neko tādu nevarēja uzrakstīt – ir kļūdas pat pases aprakstā. Skaidrs, ka Otto/Haims atkal rakstu viltojis). Es personīgi ļoti cienu Katoļu baznīcu, gribu arī oficiāli pāriet katoļticībā (“aizķēros” pie fakta, ka mana slepenā nokristīšana Staļina laikā nav atspoguļota baznīcas oficiālajā reģistrā) un vismazāk gribētu “plēsties” ar “Tuvumā”. Ceru, ka sapratīsiet un pieņemsiet manu atvainošanos par pārpratumu, kurā, kā tagad saprotu, neviens no mums nav vainojams. Iespējams mums vēlāk varētu izveidoties laba sadarbība (Latvijā nav mana līmeņa “speciālistu”, piemēram, kataru tēmās, arī par Mariju Magdalēnu – jau rakstīju par viņu žurnālā “Mistērija”, arī par Sindonu – speciāli braucu uz Turīnu, lai savām acīm redzētu Svēto Sindonu tā ārpusreglamenta demonstrēšanas reizē, u.c.). Esmu kategorisks, nenoliedzu, bet tikai tad, kad rakstu par neapstrīdamiem faktiem, kurus jāaizstāv pret viltvāržu vai meļu izdomājumiem. Gribētu nobeigt ar aicinājumu abpusēji aizmirst neviena negribēto pārpratumu un kristīgi sniegt viens otram (kaut 3000 km attālumā) izlīdzinoši draudzīgu roku (mana sirds pret Jums tagad ir pilnīgi tīra…).

        • Aija Volka

          Aizmirstam! 🙂

  • Viesturs Vecbastiks Burvis

    Esmu dziļi vīlies “Tuvumā”. Cenzūra, cenzūra – kā latvieši joprojām nevar iztikt bez cenzūras! Pie tam katoļi! Cik ļoti tas atšķiras no brīvās spāņu Katoļu Baznīcas! Asarainus melus (“žurnālists” Otto/Haims/Mārtiņš Ozols/Barkovskis) latviešu “katoļi” labprāt ievieto, bet patiesu atbildi būtiski saīsina un pēc tam pat “izmet” no komentāriem. Kauns par tādu gļēvulību! Neļaut aizstāvēt dziļi ticīgu tautu pret antikristīgo kataloniešu separātistu meliem un tiem ticošajiem lielas daļas latviešu “aitu baru”! Kauns, katoļi (ja tiešām esiet katoļi), spāņu katoļi nekad patiesību “nenozūmēs”…

    • Aija Volka

      Labdien, noskaidrosim, kas tehniski ir atgadījies, jo nekas apzināti nav ticis dzēsts. Kā var redzēt sākumlapā malā, patiesi Jums bijis vēl kāds komentārs, kurš nez kāpēc tagad te neuzrādās. Noskaidrosim! Jūs droši varat arī mēģināt vēlreiz komentēt, jo- kā redzat- Jūsu pēdējais komentārs taču te uzrādās! Tātad, komentēšanas iespēja ir iespējama. 🙂 kas attiecas uz Jūsu repliku par katoļiem- kā to bijāt domājis? Jo- ”TUVUMĀ” ir starpkonfesionāls medijs, komandā ir visdažādākās konfesijas pārstāvētas. Bet- jā- starp mums ir arī katoļi. Bet, kas attiecas uz melu tēmu, atgādināšu, ka Jūsu paša viedoklis arī rakstā jau ir pārstāvēts, turklāt ar linku uz Jūsu rakstīto 2014.gadā. Tātad, jautājumā par Kataloniju esam atspoguļojuši visdažādākos kristiešu viedokļus. Viedoklis un fakts- tas nav viens un tas pats, vai ne? Piemēram, tas, ka jūs par kādu domājat kā par aitām, ir viedoklis- un tas nav fakts, ka latvieši ir aitas. Lūgums komentāros izteikties, cienot brāļus un māsas! Protams, ja jums ir zināmi pierādījumi par patiesiem vai nepatiesiem faktiem,- labprāt ar tiem iepazīsimies. Arī citus lasītājus aicinām mūs informēt, kuri minētie fakti nav patiesi- ja gadījumā jūsu rīcībā ir šāda informācija. Komandas vārdā, ”TUVUMĀ” galvenā redaktore Aija Volka

      • Aija Volka

        Noskaidrojām, ka komentārs bija iekritis tā saucamajos ”spamos”.