Iesakām

Krusta ceļš Rīgā un citviet- platforma kristiešu izlīgumam un piedošanai

Lielajā Piektdienā, 30. martā, jau divpadsmito reizi Vecrīgas ielās notiks Ekumēniskais Krusta ceļš, kurš līdz šim kopā pulcē ap 2000 cilvēku. Krusta ceļš notiks arī citās pilsētās. Vērojot sižetus ”Panorāmā” vai citos medijos, kādam varētu rasties iespaids, ka šī tradīcija ir tikai tāds gājiens, lai pazīmētos kameru priekšā. Vai arī- gluži pretēji- lai drosmīgi apliecinātu publiski savu ticību. Mūsu attieksmi visticamāk nosaka tas, ar kādiem aizspriedumiem paši sastopamies ikdienā… Kāds paliks mājās, jo baidīsies, ka viņa priekšnieks ieraudzīs televīzijā. Bet kāds cits piedalīsies, lai uzsāktu priekšvēlēšanu kampaņu… Un vēl tik daudz sirdis- arī dedzīgas, patiesa aizkustinājuma pilnas, pat svētlaimīgas. Šāda veida pasākumos ir iespējams pārbaudīt pašam savu sirdi- savas ticības dziļumu, savus iespējamos aizspriedumus, atklāt arī kādus savus grēkus un uzticēt Jēzum tos sākt ”ravēt” … Tiem, kam paši ir piedalījušies, lūdzām pastāstīt par savu pieredzi.

 

Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis ir piedalījies visos iepriekšējos gadus ekumēniskajā Krusta ceļā. “Tā ir bijusi gan priekštiesība, gan svētība kopā ar citiem māsām un brāļiem fiziskā un garīgā veidā izdzīvot Kristus ciešanu ceļu. Arī šogad piedalīšos, lai apliecinātu, ka Kristus ciešanas vieno dažādu konfesiju kristiešus. Kaut arī baptistu konfesijai Krusta ceļš nav raksturīgs, es redzu to kā iespēju parādīt sabiedrībai, ka Kristus velk mūs tuvāk citu citam.

Īpaši aizkustinošs bija brīdis pagājušajā gadā, kad vienu posmu nesām krustu kopā ar bīskapiem.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās draudzes locekle Dace Salmane līdz šim vienu reizi piedalījusies Krusta ceļā. Viņa plāno doties arī šogad. Lai arī viņas aizraušanās  ir fotografēšana, šoreiz kameru atstās mājās- lai tā netraucē izdzīvot pasākuma būtību. Vēlme piedalīties neesot racionāli pamatojama: “Vienkārši sirds saka, ka vajag iet un pārdomāt šo ceļu kopā ar Jēzu.”

Dace Salmane

Baptistu mācītājs Jānis Balodis, kurš ir rīdzinieks, bet pēdējos gadus kalpo draudzē Skrīveros, savulaik ir piedalījies Krusta ceļā, taču šogad nepiedalīsies- jo plāno kopā ar draugiem ķīniešiem apmeklēt Lielās Piektdienas koncertprogrammu Talsos. Jautāts, vai viņaprāt ir jēga piedalīties, J. Balodis norāda:

Jānis Balodis

“Svarīgi ir evaņģēlija vēsti iznest ārpus baznīcas mūriem, jo Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās ir visa pamatā, kāpēc ir kristieši, kristietība.

 

Svarīgi padarīt pasākumu dzirdamu sabiedrībā, ja uz mirkli visi ekumēniski apvienojas. Vienīgi man nav viegli tajā ziņā, ka ārēji visi būs ļoti vienoti, skaisti, pareizi, bet pēdējo mēnešu notikumi runā par ko citu. Bet tas ir mans viedoklis, redzējums, lai arī varbūt tieši šis notikums ļauj padomāt par mūsu vienotību…”

Gunta Ziemele

Pasākuma koordinatore, katoliete Gunta Ziemele pēdējās nedēļas ir cītīgi strādājusi, lai kopā pulcētu kristiešus. Viņa stāsta, ka pasākumu pamatā rīko trīs konfesiju pārstāvji- katoļi, luterāņi un baptisti- lai gan aicināti piedalīties ir arī citi, tostarp tie, kas vēl ir garīguma meklējumos. ”Šogad situācija bija sarežģīta saistībā ar attiecībām starp konfesijām- dažbrīd piedzīvojām ātrsirdību, noraidījumu, bet Dievs arī tādas situācijas izmanto un vērš par labu. Dievs pārvērš pelnus skaistās drānās. Piemēram, programmā bija paredzēta apstāšanās pie anglikāņu baznīcas- no sākuma kādi pretojās, savukārt kādi citi atbalstīja un sanāca īssavienojums, rezultātā vakar tomēr tika izlemts, ka būs apstāšanās. Ticu, ka Dievs to iniciēja- lai mūsu vidū nāktu miers!

Protams, veidojot pasākumu, ieraugām atšķirīgās šķautnes un ne vienmēr kristieši izprot cits citu, bet domāju, ka Dievs gatavo mīlestības platformu, kurā sastapties ar piedošanu un izlīgumu starp kristiešiem dziļākajos slāņos- ne tikai lozungu veidā… Lai piedzīvojam to, kā Jēzus uz mums skatās, lai esam vienotībā- visi kā viens- lai katrs tā jūtas, ne tikai ka tas tiek proklamēts…

Krusta ceļš nav tikai vienkārši pastaiga pa ielām. Īstais saturs ir apstāšanās vietās. Kādam var traucēt, ka aktieris runās, kāds cits Krusta ceļu var uztvert kā izrādīšanos, teiksim, tradicionāli pārmet, ka pasākumu izmanto politiķi pirms vēlēšanām. Pat, ja piedalīsies kāds korumpētais vai farizejiskā veidā, ticu, ka Kungam ir lielāks spēks- vēlos, ka mēs visi vienojamies kopīgā lūgšanā par mūsu zemi, Latviju. Ceru, ka mūsu vienotie centieni pierādīs, ka- neatkarīgi no sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī-, Latvijai nav beigas. Tieši pretēji- lai arī cik sarežģītā situācijā mēs neatrastos starptautiski uz citu valstu fona- ticu, ka mums ir jānokrīt, lai pieceltos.

Mani pašu motivē doties Krusta ceļā iespēja kopīgi atteikties no visiem netikumiem un grēkiem- melu gara, atbildības trūkuma un citiem- no kuriem cilvēcīgi nespējam atteikties, bet varam tikt atbrīvoti caur Svēto garu.

Mēs nāksim un uzticēsimies Kristus Krusta spēkam,” saka G. Ziemele.

Šī gada Krusta ceļa caurvijošā tēma ir cieņa un tautas atjaunošanās, atskatoties uz Latvijas simtgadi, kā arī ieskicējot sapņus un cerības par nākotni mūsu valstī.

Lielā Krusta ceļa tēma balstās uz Svēto Rakstu fragmentu: “Atveriet vārtus, lai ieiet taisna tauta, kas tur ticību.” (Jes 26, 2)

Krusta ceļa saturu G.Ziemele veidojusi kopā ar operdziedātāju un Rīgas domes deputāti Evitu Zālīti- Grosu (JKP).

Ekumeniskais Krusta ceļš sāksies plkst. 12 laukumā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, bet noslēgsies Doma laukumā. Kopējais maršruts iekļaus šādas apstāšanās vietas hronoloģiskā secībā: Sv. Jēkaba katedrāle, Prezidenta pils – Svētā Gara tornis, Okupācijas muzejs, Brīvības piemineklis, Kara muzejs, Jēkaba laukums, Doma laukums.

Katrā apstāšanās vietā, kas tiks veltīta kādam no Jēzus Kristus pēdējiem dzīves notikumiem pirms krustā sišanas, pārdomām ir izvēlēts krusts, kuru ir nesusi Latvijas tauta un kuru Dievs ir nesis, lai Latvija varētu būt.

Krusta ceļu uzsāks katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles, savukārt LELB arhibīskaps Jānis Vanags to noslēgs pie Doma baznīcas. Garīgās pārdomas vadīs Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis, Rīgas svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā draudzes mācītājs Ivo Ķirsis, jezuītu ordeņa pārstāvis Jānis Meļņikovs, Rīgas Sv.Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs mācītājs Ģirts Prāmnieks.

Aktieris Ģirts Ķesteris, kurš ir katolis, lasīs Svēto Rakstu lasījumus, ievadot katru apstāšanās vietu. Lūgumu par Latviju izteiks brīvības cīnītāja Lidija Lasmane-Doroņina, dziedātāja Ieva Akurātere, radio personība un baptiste Māra Krontāle, dzejnieks, hugenots (konfesija no kalvinisma atzara) Jānis Rokpelnis,  armijas kapelāns, katolis Mareks Savickis. Vienpadsmit gadīgais Dāvids Kalniņš dalīsies ar savu sapni par Latviju.

Zemāk sižets par Ekumēnisko Krusta ceļu raidījumā ”Es ticu” (15.martā, 2018) no 5:44 minūtes. Krusta ceļa nozīmi komentē Gunta Ziemele, kā arī katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs.


IESAKĀM. Krusta ceļš citās pilsētās.

Valmierā plkst.11.00 no Sv.Sīmaņa baznīcas
Daugavpilī plkst.10.00 no Dievmātes baznīcas
Jelgavā plkst.11.00 no Sv.Annas baznīcas
Vecaucē plkst.12.00
Viesītē plkst.12.00 no luterāņu baznīcas
Alūksnē plkst.12.00 no luterāņu baznīcas
Apē plkst.12.00no Sv.Mateja baznicas
Gulbenē plkst.12.00 no luterāņu baznīcas
Kuldīgā plkst.13.00 no Sv.Trīsvienības katoļu baznīcas
Rubas ciematā plkst.14.00
Madonā plskt.14.00
Skrīveros plkst. 14.30 no baptistu draudzes nama
Pāvilostā plkst.15.00 no katoļu baznīcas
Kolkā plkst.16.00
Liepājā plkst.17.00 no Trīsvienības katedrāles
Neretā plkst.17.00
Saldū plkst.18.00 no M.Lutera baznīcas
Krāslavā plkst.18.00Doles-Ķekavas draudzē plkst.18.30
Viļakā plkst.18.30 no Eržepoles ielas 61
Apkopoja: Ieva Birule- Bobinska
Aija Volka
Aija ir nodibinājuma ''Kristīga dzīvesveida izpētes fonds'' un fonda uzturētā medija ''Tuvumā'' dibinātāja. Aijas vīzija ir ar medija ''TUVUMĀ'' palīdzību savest kopā cilvēkus, lai nestu mieru Latvijā, Eiropā, pasaulē. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē (LU SZF), specializējoties žurnālistikā, mediju ētikā. Šobrīd ir ceļā uz otro maģistra grādu bibliotēkzinātnē, pētot informācijpratību, tostarp – medijpratību. 2010.gadā ieguvusi Žurnālistikas cerības balvu par pētniecisko žurnālistiku. Sevi par kristieti uzskata kopš agras bērnības, kristījusies 16 gadu vecumā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzē. Šobrīd ar vīru un trim dēliem dzīvo Ventspilī. Vairāk: aijavolka.lv