Ko Latvijas mācītāji domā par Covid-19 vīrusu (+VIDEO), papildināts


2940
Pēc 12.martā izsludinātā ārkārtas stāvokļa Latvijā sakarā ar vīrusa Covis-19 straujo izplatību, savu viedokli izteikuši arī Latvijas mācītāji. (Saturs tiks papildināts).

Latvijas kristīgo konfesiju bīskapu pateicība medicīnas darbiniekiem:

“Pildot savus pienākumus jūs, iespējams, piedzīvojat pārslodzi, sastopaties ar baiļu un nedrošības sajūtu. Lai par stiprinājumu jums kalpo apziņa, ka Latvijas kristieši lūdzas par jums un jūsu ģimenēm. Jūs, cīnoties ar vīrusu pirmajās rindās, neesat atstāti vieni. No savas puses centīsimies arī gādāt, lai cilvēki ievērotu nepieciešamās piesardzības normas.”

Pilns teksts: http://www.katolis.lv

SDA Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis, trešdien, 18.martā, uzrunājot Latvijas Kristīgā radio klausītājus:

“Arī šajā situācijā Dievs ir tepat, līdzās. Dieva Vārdā ir aprakstīts, ka krīzes nes līdzi arī ieguvumu. Tā ir cilvēcības pamošanās, kad mēs redzam, ka nauda un peļņa vairs nav galvenais. Bet gan – cilvēcīgo attiecību vērtība, palīdzība un līdzjūtība. Cilvēces problēma ir tā, ka mums ir akmens cietas sirdis. Šie notikumi, kas mūs izsit no ikdienas līdzsvara, palīdz saprast, ka kaut kas cits ir vērtīgāks par to, kas mums līdz šim ir bijis vērtību skalas visaugstākajās vietās. Pateicība Dievam par šo iespēju laiku, kad varam parādīt cilvēkmīlestību savam tuvākajam un atklāt arī Dieva mīlestību! Kur ir Dievs, kad cilvēki cieš un iet bojā? Pie Golgātas krusta. Viņš ir atbildējis uz šo jautājumu. Dievs ir ar mums. Viņš par mums ir miris. Viņš zina, kas ir nāve. Un Viņš zina, kā no nāves uzmodināt. “Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi.”

Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības goda bīskaps Jānis Ozolinkevičs, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles diakons Gunārs Konstantīnovs, Septītās dienas adventistu Rīgas 4. draudzes mācītājs Viesturs Reķis, Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš, Ogres Trīsvienības baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars ”Latvijas Kristīgā radio” raidījumā ”Laika zīmes”:

 

Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs raidījumā ”Kur tas suns aprakts?”:

Rīgas Lutera draudzes mācītāju kopīgais paziņojums:

Šajā Gavēņa laikā pirms Lieldienām apņemamies atteikties no savstarpējās kopības – no tā, kas mums ir ļoti dārgs un bez kā patiešām grūti iztēloties dzīvi. Tomēr, kad apņemamies atteikties no tā, no kā atteikties citreiz neienāktu pat prātā, tad esam pietuvojušies tam, kas šis laiks pirms Lieldienām patiešām ir. Mēs atsakāmies no tā, kā trūkums sāp. Teologs Dītrihs Bonhēfers ir teicis, ka kristīgā dzīve dzīvo no kopības un vienatnes. Tagad ir vairāk vienatnes laiks, kas var būt arī ļoti auglīgs, ļoti vērtīgs, lielu ieguvumu laiks. Izmantosim šo laiku gudri un ar lielu iekšēju sirdsmieru. Mēs visi esam tepat – viens otram līdzās, tikai nedaudz lielākā atstatumā. Taču, atšķirībā no kādiem citiem laikmetiem, šodien mums ir iespēja vienam otru dzirdēt, redzēt, piedzīvot arī attālināti. Šī iespēja ir liela dāvana, kuru pa īstam varam novērtēt tikai šādā laikā, kuru piedzīvojam tagad. Būsim vienatnē, taču nepaliksim vientuļi. Mēs esam viens otram arī tad, ja kādu brīdi netiksimies tā, kā esam paraduši.

Liepājas un Tāšu metodistu draudzes mācītājas Guntas Grīnas – Sologubas komentārs:

Brīnišķigs Dieva vārda stiprinājums no Liepājas un Tāšu draudzes mācītājas – Guntas Grīnas – Sologubas.

Posted by Latvijas apvienotā metodistu baznīca / Latvia United Methodist Church on Trešdiena, 2020. gada 18. marts

”Kristus Pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis:

“No katras bezizejas ir vismaz trīs izejas! Dievs nav mūs atstājis. Mēs esam piedzīvojuši Dieva svētību un mēs vēl piedzīvosim Viņa žēlastību un svētību! Vislabākais tev vēl tikai priekšā! Dievs, svētī Latviju!”

 

Āgenskalna draudzes mācītājs Edgars Mažis:

“12. marta notikumi Latvijā daudziem cilvēkiem liek domāt par savu dzīvi. Vieni uzskata, ka Covid-19 ir apzināti radīts vīruss, lai samazinātu pasaules iedzīvotāju skaitu…, citi domā, ka tas ir Dieva sods par nepaklausību, vēl kādi izturas tik ciniski pret šo vīrusu, ka ir gatavi pārkāpt visus piesardzības likumus. Kā saprast šo laiku? Jēzus reiz sacīja: “Kad vakars metas, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debess ir sarkana, – un rīta agrumā: šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies. – Gaisa parādības jūs izprotat, vai jūs nevarat arī laika zīmes izprast?” (Mateja 16, 2-3) Vispirms par to, ka manai ticībai ir jābūt tik lielai, ka Dievs mani sargās pat tad, ja es nebūšu uzmanīgs, neievērošu to, ko valsts šajā laikā no manis prasa. Tas ir liels kārdinājums tā domāt un darīt, līdzīgi kā Jēzum, kuru sātans iedrošināja mesties no tempļa jumta zemē, sakot, ka Dievs viņu pasargās. Jēzus šādam kārdinājumam nepakļāvās. Otrkārt par to, ka šī ir kādu cilvēku sazvērestība, radot vīrusu. Mēs esam aicināti nevis sēt paniku cilvēku sirdīs, bet nest mieru. Būsim miera nesēji! Vai šis vīruss ir Dieva sods? Līdzīgi kā mocības Ēģiptē? Domāju, ka nē, jo lielā mērā mēs, cilvēki, esam atbildīgi par savu rīcību. Tas, kas notiek šajā pasaulē, ir ilgstoša cilvēku nespēja pārvaldīt šo zemi, domājot par gaisa tīrību, zemes nepiesārņošanu un daudzām citām lietām, kur esam nevis pārvaldījuši šo zemi, bet to izmantojuši. Šādas parādības liek paskatīties uz sevi vispirms, nevis vainot Dievu. Un tad, kad spējam ieraudzīt savu grēcīgumu, nākt pie Kristus, lūgt piedošanu un turpināt sekot Viņam. Grūtības mūsu dzīvē ir neizbēgamas. Tās ir bijušas visos laikos. Ir svarīgi šādos brīžos nevis meklēt vaininieku ārpus sevis, bet gan iziet šim laikam cauri pacietīgi un pazemīgi.

Lai mūs iedrošina Kristus vārdi:
To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” Jāņa 16, 33

[..]

“Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. Psalms 91, 2-5″

Cēsu metodistu draudzes mācītājas K. Rozefeldes komentārs:

“Skats uz Dzīvo Dievu, visu problēmu RISINĀTĀJU, nevis uz pašu problēmu!

Mīļā Latvijas tauta! Mīļie Latvijas brāļi un māsas Kristū!
Gribu mūs visus uzrunāt ar savām pārdomām par pašreiz pasaulē notiekošo. Un kas tad notiek? Pasauli ir pārņēmusi liela traģēdija – koronavīruss COVID-19, kas ir jau izplatījies vairāk nekā 76 valstīs pār visu pasauli, apstiprināti saslimšanas gadījumi ir ap 120,000 cilvēkiem un karantīnās esošo cilvēku skaits ir vēl milzīgāks, kā arī mirušo skaits ir nu jau nepilni 5000 cilvēku.
Tas viss liek mums aizdomāties par cilvēka dzīvības trauslumu daudz iespaidīgākā veidā. Domāju, ka daudzus cilvēkus šī pandēmija sapurina tā kārtīgi un liek aizdomāties, cik dzīve un dzīvība ir smalka, trausla un īsa. Vērtību skalas tiek pārvērtētas un visi atskārst – ka šī slimība nešķiro vai esi bagāts vai nabags, jauns vai vecs, slavens vai vientuļnieks, vīrietis vai sieviete, nozīmīga amata ieņēmējs vai trauku mazgātājs, kā arī nešķiro tavu nacionalitātes piederību un ticības piederību – tā teikt parādās vienlīdzība. Tāpat arī šīs slimības nāve gadījumu statistika ir daudz mazāka nekā ikdienā mirušo cilvēku (īpaši bērnu) kas mirst bada dēļ, un kas mirst vardarbības dēļ ģimenēs. Tādējādi, koronavīrusa traģēdija mums liek paskatīties arī uz ļoti daudz ko citu pasaulē jau sen notiekošo, par ko mediji jau labu laiku tik aktīvi nerunā.
Taču daudz būtiskāk par visiem šiem faktiem ir tas – KĀ MĒS KRISTIEŠI UZ TO SKATAMIES UN UZ KO MĒS LŪKOJAMIES?! UN VAI MĒS TIKAI SKATAMIES, JEB ARĪ REAĢĒJAM KĀ TĀDI, KUROS MĀJO DZĪVAIS DIEVS, KĀ TĀDI, KAS ZIN DIEVA VĀRDA PATIESĪBU UN KĀ TĀDI, KAS IR AICINĀTI BŪT ŠĪS ZEMES SĀLS UN GAISMA CAUR MŪSU GLĀBĒJU UN PESTĪTĀJU JĒZU KRISTU SVĒTĀ GARA SPĒKĀ! UN KURI ZINAM, KA DIEVAM IR ATBILDE UN SPĒKS PALĪDZĒT!!!
Mēs kristieši šobrīd esam gavēņa laikā un šis ir laiks, kurā mēs katrs izvēlamies tuvoties Dievam vēl vairāk un dzirdēt Viņa balsi un sirdi no jauna, spēcīgā veidā. Un šoreiz es domāju, ka esam aicināti ne tikai padziļināt savas attiecības ar Dievu, bet gluži kā mūsu Kungs Jēzus Kristus solidarizēties ar tiem, kas tagad cieš un ir pārbaudījuma karstākajā punktā. Mūsu lūgšanās aicinu mūs visus iekļaut aizlūgšanas par:
• visiem tiem, kas ir miruši šī vīrusa dēļ un viņu ģimenēm, kas pārdzīvo zaudējumus – nebūsim tikai pārņemti ar šausminošiem cipariem un faktiem, būsim iejūtīgi un līdzjūtīgi, jo aiz katra cipara stāv cilvēks, ģimene, kopiena, kas patiesi sēro
• visiem tiem, kam ir apstiprināts pozitīvs šis vīruss un ir nepieciešama palīdzība, lai izārstētos un atgūtu veselību, kā arī veseļošanās laikā nepieciešama drosme, miers un paļāvība
• visām ārstniecības iestādēm un medicīnas spēku, kas strādā, lai ārstētu slimos un šis darbs nav viegls zinot, ka pašiem pēc darba ir jāagriežas mājās pie saviem mīļajiem
• par mūsu valdību, kas pieņem lēmumus un izdod rīkojumus, lai sargātu mūsu tautu. Lai tur nāk Dieva gudrība, īstas rūpes par tautu un cilvēci kopumā
• par visiem ļaudīm, lai atbildības sajūta mūsos pašos augtu un ignorance, pārgalvība, vieglprātība apstātos. Lai mēs visi pārdomātu veidus kā turpinam savas kalpošanas, saskarsmi ar cilvēkiem mājās, darbā, sabiedrībā – atbildīgi un bez augstprātīgas un muļķīgas “kristieša” attieksmes “esmu Dieva bērns, varu darīt ko gribu, mani tas neskars…”
• par visiem kristiešiem, lai tie celtos Svētā Gara spēkā un iestātos dedzīgā ticības kaujā par savu tautu, par pasauli – jo šī slimība nav no Dieva, bet mēs zinam un ticam, ka Dievam nekas nav neiespējams, lai to apstādinātu. Un kad tas notiks, lai visas zemes ļaudis – locītu savus ceļus un visas mēles teiktu un slavētu mūsu Dzīvo Dievu, mūsu Ārstu un Glābēju
• par visiem garīgiem līderiem, kas šajā laika posmā ir atbildīgā postenī, lai uzrunātu ļaudis, stiprinātu ticībā, sargātu ticīgo sirdis, atgādinātu Dzīvā Dieva Vārda patiesību un Kristus spēka autoritāti, kā arī sniegtu palīdzību paši un mācītu savus draudzes ļaudis rūpēties par visu sabiedrību un sniegtu garīgo aprūpi neticīgajiem šajā laikā

Pēc savas dzīves pieredzes varu teikt, ka ir brīži dzīvē, kad piedzīvojot traģēdiju, mēs aizmirstam tieši tajā brīdī lūkoties uz Kristu un vairāk skatamies uz pašu šausminošo faktu. Un jo ilgāk mēs lūkojamies uz šo traģēdiju, jo vairāk mūsos zūd MIERS, kurā esam žēlastībā apdāvināti dzīvot. Ir labi, ka mums ir ziņu portāli un esam informēti par notiekošo, taču ir arī lietas internetā uz ko mums nav jāskatās un jāvēršs sava uzmanība! Jo mums, kā Jēzus sekotājiem savs skats ir jāgriež uz Dieva Vārdu. Jēzus saka – Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. Jāņa ev. 8:31-32. Ar to es gribu teikt, ka arī par šo slimību visu patiesību zin Dievs – kādēļ tā cēlusies, kas ir šī ļaunuma sakne, bet pats galvenais – kā to apstādināt. Un mēs esam Viņa bērni – mēs esam aicināti lūgt Viņa gudrību, Viņa vadību un meklēt atbildes risinājumiem tieši pie Viņa. Un vēl Jēzus saka – Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks. Jāņa ev. 15:7 Jēzus arī mūs brīdina par grūtībām, kas pasaulē notiks un to, ka mieru rast mēs varam tieši Viņā – Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu – Es pasauli Esmu UZVARĒJIS! Jāņa ev. 16:33. Mīļie, neaizmirsīsim, ka Trīsvienīgais Dievs ir šajās bēdās, šajā traģēdijā, šajā sajukumā kopā ar visu cilvēci. Arī Viņam sāp notiekošais! Neaizmirsīsim, ka mums ir dota vara staigāt Viņa mierā!!! Tas nenozīmē – ka esam lepni un muļķi – kas nemazgā rokas, neseko karantīnas norādēm un ignoranti attiecas pret sevi un apkārtējiem ļaudīm. Sargi pats sevi un arī Dievs tevi sargās! Mēs esam aicināti skatīties ar gudrām, garīgām acīm uz visu pasaulē notiekošo un prasīt Dievam gudrību ik uz soļa – kā rīkoties, kā reaģēt, ko Viņa Vārds māca par to un jo īpaši ko darīt ar bailēm, kas pārņem cilvēkus šobrīd vēl vairāk nekā pats koronavīruss. Mēs esam aicināti visas savas nastas arī bailes nest pie Kristus krusta.
Tādēļ, aicinu, ikvienu nepakļauties masu panikai, bet pazemībā kopā kā Kristus Draudze nāksim kopīgās lūgšanās pār visu cilvēci. Nāksim kopīgi Dieva priekšā un būsim vienoti savās lūgšanās un aizlūgšanās. Kādu laiku atpakaļ vienojāmies, ka LAMB katru dienu plkst. 13:00 uz vienu minūti ir domās un lūgšanās par visu mūsu baznīcu un visu, kas to skar. Es pati to regulāri daru uzliekot telefonā atgādinājumu un zinu, ka ir vēl cilvēki, kas to dara! Šis ir brīdis, kad nelūgsim tikai par mūsu baznīcu, bet arī par visu Latviju un visu pasauli! Lūgsim par Dieva spēka atklāšanos un Viņa žēlastības izliešanu pār cilvēci! Būsim pro-aktīvi un nesēdēsim rokas klēpī salikuši – vai vēl skumjāk tikai skatoties šausminošās ziņas un sadosimies rokās un Garā būsim vienoti nākot mūsu Dzīvā Dieva priekšā, nezaudējot ticību un mieru Viņā, apzinoties un satverot sirdīs un dvēselēs – ka MŪSU DZĪVAJAM UN MĪLOŠAJAM DIEVAM IR RISINĀJUMS! Un kad Viņš atbild – tad paklausīsim nekavējoties tam, ko Viņš mums liek darīt!!! Dievs mums apsola, ka Viņš mūs vada un vadīs – Tevi vienmēr vadīs Kungs, Viņš tevi pabaros pat kaltušā zemē, stiprinās tavus kaulus, tad tu būsi kā atvaldzis dārzs, kā ūdens avots, kur neizsīkst valgme. Jesajas 58:11.
Šajā skumju brīdī tomēr ir kāds saules stars un par to varam pateikties Dievam – mēs cilvēce esam globāli vienoti – un mūsu patreizējā iejūtība, līdzjūtība, atbildība, rūpes, lūgšanas – sniedzas pāri visai pasaulei, visai cilvēcei! Ja koronavīrusam nav robežu, tas iet kā tanks pāri visām cilvēku izveidotām robežām, tad to pašu varam teikt par cilvēku līdzjūtību, iejūtību, rūpēm, lūgšanas spēku, miera sveicieniem un iedrošinājuma vārdiem! Bet pāri visam Dieva mīlestībai un žēlastībai ir spēks šim bezrobežu vīrusam tomēr uzlikt robežas! Un mēs Kristus Draudze esam aicināti ticībā un Kristus uzvaras spēkā pasludināt šim vīrusam, šim ļaunumam tā robežas un celt Dzīvā Dieva aizsardzības mūrus ticībā! Jēzus Kristus Vārdā lūdzam Dieva spēka pagodināšanos apstādinot šo vīrusu Latvijā un visā pasaulē! Lai caur šo pārbaudījumu pie Dieva nāk cilvēki, kas varbūt nekad nav līdz šim nākuši un satvēruši Viņu ticībā! Lai ne tikai izveseļoto pulks paplašinās, bet arī glābto dvēseļu pulks aug! Vakcīna pret šo vīrusu nav, taču vakcīnas kā tādas atklāj cilvēki un kas cilvēkam nav iespējams, Dievam ir iespējams. Būsim nobrieduši ticībā un lūgsim – lai Dievs atklāj cilvēka prātam vakcīnas noslēpumu pret šo vīrusu!

Un tikmēr, kamēr nav vakcīna pret šo vīrusu, MUMS TOMĒR IR:
Vakcīna pret bailēm: Jesajas 41:10 Nebaidies, jo Es Esmu ar tevi, nebīsties, Es Esmu tavs Dievs, es spēcināšu tevi, tev palīdzēšu, ar Savu labo taisnības roku Es tevi uzturēšu! Psalms 34:4-5 Daudziniet Kungu tāpat kā es – kopā cildināsim Viņa Vārdu! Es meklēju Kungu, un Viņš man atbildēja, no visām baismām Viņš mani glāba.
Vakcīna pret neziņu: Filipiešiem 4:6-7, 19 neesiet noraizējušie ne par ko, bet jūsu vajadzības lai top zināmas Dievam IKVIENĀ jūsu lūgšanā, pielūdzot Dievu ar pateicību. Un Dieva miers, kas pārspēj jebkuru sapratni, lai pasargā jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. Un mans Dievs pēc savas bagātības mēra Kristus Jēzus godībā piepildīs visas jūsu vajadzības.
Vakcīna pret satraukumu: Jesajas 35:3-4 Stipriniet nogurušās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus! Sakiet izbiedētajām sirdīm: “Esiet stipras un nebaidieties! Redzi, jūsu Dievs!…Viņš nāk jūs glābt!”
Vakcīna pret šausmām un paniku: 2.Timotejam 1:7 Dievs mums nav devis bailības garu, bet gan spēka, mīlestības un saprāta garu. 2.Timotejam 2:3-4 Panes ciešanas līdz ar mani kā krietns Kristus Jēzus kareivis. Neviens, kas dien karaspēkā, neiesaistās sadzīves rūpēs – viņš lūko izpatikt Tam, Kas viņu izraudzījies dienestam.
Vakcīna pret mazdūšību: Jozua gr. 1:9 Vai es tev nepavēlēju būt stipram un sīkstam, nebīties un nebaiļoties, jo Kungs, tavs Dievs, ir kopā ar tevi, lai kurp tu ietu! Jēzus atgādina Jāņa ev. 14:1 “Jūsu sirdis lai neiztrūkstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!”
Vakcīna pret mazticību: mēs esam aicināti dzīvot cerībā un brīvībā. Būdami tik lielā cerībā, mēs esam brīvi un pilni paļāvības. Kungs ir Gars, bet kur Kunga Gars – tur brīvība. 2.Korintiešiem 3:12,17. Ļaundari bēg, kaut neviens nevajā, bet taisnie ir droši kā lauvas…. kas meklē Kungu, tie sprot visu! Sakāmvārdi 28:1, 5b. Kad es saucu, Tu man atbildēji, Tu darīji mani staltu, man dvēselē spēks! Psalms 138:3.
… varētu vēl turpināt, bet iesaku to darīt katram ikvienam pašam. Tveries pie Dieva Vārda, atceries un apzinies Viņa spēku un varenību. Un dzīvo pat vētras laikā kā ērglis, kas prot lidot virs vētras – redz un saprot notiekošo caur gara acīm!
Mīļais brāli un māsa Kristū!
Nepārproti, šī vakcīna un vēl daudzas šīm līdzīgas –
NAV DOMĀTAS TIKAI TEV!!!
Vakcinējies pats un sniedz šo Dieva Vārda patiesību arī citiem! Ja sevi sauc par Jēzus Kristus sekotāju, kareivi un kalpu – tad šis ir tikai atgādinājums, ka reiz tu tiki iesaukt Dieva Valstības dienestā. Tu esi Dieva Valstības vēstniecības pārstāvis virs zemes. Stiprini savu sirdi Dieva Vārdā un ej un nes Dieva gaismu, Dieva Vārdu, Dieva spēku Latvijā un pasaulē!!! Dalies ar ticību un paļāvību uz Dievu savā ģimenē, darba vietā, bērnu skolās un bērnu dārzos! Šis ir brīdis, lai tu kā KRISTIETIS NESKRIETU NETICĪGO PANIKAI LĪDZI, BET LIECINĀTU PAR MIERU, SPĒKU, DZIEDINĀŠANU, MĪLESTĪBU UN ŽĒLASTĪBU, KAS ATRODAMA DIEVĀ!!!

Neklusēsim! Reaģēsim un Rīkosimies – Kristus spēkā, Svētā Gara vadīti!
Noslēgšu ar Pāvila vārdiem no Efeziešiem 3:12-13a…
Kristū mums ir drošs prāts un ticībā uz Viņu ir paļāvība tuvoties Dievam. Tad nu es lūdzu: nezaudēsim drosmi [šī traģiskā vīrusa faktu priekšā, bet celsimies ticībā paši un celsim ticībā citus. Nāksim Dieva priekšā kopīgās un vienotās lūgšanās pie mūsu galvenā ĀRSTA, GLĀBĒJA UN ŠĪS SLIMĪBAS UZVARĒTĀJA – DZĪVĀ DIEVA!] Āmen.”

LELB mācītāja Aigara Vančenko komentārs:

“Vērojot paniku, kāda valda pašlaik mūsu sabiedrībā saistībā ar korona vīrusu, kad cilvēki, nodevušies panikai, izpērk veikalu plauktus, rodas sajūta, ka bīstamākais nav šis vīruss, bet gan mūsu degradētā patērētāja domāšana un vienaldzība, citam pret citu, ko citā vārdā sauc par egoismu. Jo tie, kuriem ir, izpērk to, ko savu iespēju robežās varētu iegādāties tie, kuriem nav. Un tāpēc rodas pavisam pamatots jautājums- vai tik gadījumā tas arī nav tas iemesls, kādēļ Dievs, tas Kungs pieļauj šādas situācijas? Lai mēs beidzot ieraudzītu patiesību- cik daudz mums vēl ir jāmācās būt par cilvēkiem šī vārda pilnajā nozīmē. Atcerēsimies, ka grūtības ir nevis iemesls grābt visu pēc kārtas, it kā tuvotos kodolkarš, bet gan dalīties citam ar citu tajā, kas mums ir. Ja mēs to nemācīsimies darīt, tad jābaidās, ka tik vēl kas ļaunāks nenāk pār mums. Un vainīgi būsim mēs paši, nevis kāds cits. Vainīgs būs nevis Dievs- ka Viņš to ir pieļāvis, bet gan mūsu pašu patmīlība, kuras dēļ esam sevi un savu sabiedrību noveduši tik tālu.
Neizgrābsim tukšus veikalu plauktus. Neizgrābsim griķus, makaronus, tualetes papīru un citas, šobrīd tik “populāras” lietas. Bet labāk ieskatīsimies savās sirdīs, izmeklēsim tās un izsūdzēsim mūsu Radītājam savus grēkus, tai skaitā savu rijību. Pieķersimies Kristus rokai, kura Vienīgā mūs no mūsu grēku plūdiem spēj izvilkt laukā. Jo tad korona vīrusam vairs nebūs pamata plosīt mūsu sabiedrību. Tad mūsos un starp mums valdīs mīlestība, kuras priekšā atkāpjas visas rūpes un raizes. Tad, neskatoties uz šķēršļiem, kādus nākas piedzīvot savas dzīves laikā, mēs tāpat spēsim būt laimīgi cilvēki- cilvēki, kuri savas dzīves jēgu balsta nevis uz sava vēdera pārbāšanu, bet gan uz Debesu bagātības uzkrāšanu. Tad mēs krāsim nevis mantas, naudu un citas tik pat pārejošas lietas, bet gan tikumu, taisnību un mīlestību, bez kā nespēj pilnvērtīgi pastāvēt neviens cilvēks šajā pasaulē.”

 

Baptistu mācītāja Ilmāra Hirša pārdomas:

“Vēl pavisam nesen mums šķita, ka notikumi risinās tālu prom no mums un mūs neskars. Tagad PVO (Pasaules veselības organizācija) ir pasludinājusi Eiropu par Covid-19 pandēmijas epicentru. Mēs tiekam ierauti pašā notikumu virpulī. Un mums rodas bažas, vai mūsu veselības aprūpes sistēma to izturēs, vai tā nesabruks. Vai ministriem un ierēdņiem pietiks prāta un gudrības pieņemt pareizos lēmumus.
Kāds būtu mūsu kā kristiešu uzdevums šajā laikā? Pēdējās dienās nepārtraukti saņemu aicinājumus. No savas bankas, CSDD, degvielas uzpildes stacijas, VID utt. Arī no reliģiskām organizācijām. Tās ir valdības izstrādātās rekomendācijas saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību: ievērot personīgo higiēnu, mazgāt rokas, izmainīt sasveicināšanās veidu, izvairīties no masu pasākumu apmeklēšanas utt. Tas viss, protams, ir ļoti labi un kristiešiem vajadzētu būt piemēram visu šo noteikto drošības pasākumu ievērošanā. Nevajadzētu būt vieglprātīgiem vai pārgalvīgiem, domājot, ka gan jau Dievs mūs sargās. Bet ar roku mazgāšanu kristieša uzdevums šajā ārkārtas situācijā nebūt nav izsmelts.
Kas tad mums būtu jādara? Manuprāt, divas lietas. Vispirms vajadzētu ļoti nopietni domāt, vai Dievs kaut ko negrib mums katram, Eiropai un visai rietumu pasaulei pateikt. Vai tas nav kāds kārtējais brīdinājums mūsu liberālajai kristietībai? Mums vajadzētu saprast un atzīt, ka pasaules kristietības un Dieva attiecībās ārkārtas situācija jau ir sen un krīze tikai padziļinās. Tas, kas notiek tā sauktajās kristīgajās valstīs, resp., rietumu pasaulē, nekādi nevar būt Dievam patīkams. Grēks tiek legalizēts, reklamēts un popularizēts. Varbūt Dievs caur šo ārkārtas situāciju pasaulē grib runāt tieši uz kristiešiem. Un ja arī būtu tā, kā kādi domā, ka Covid-19 ir apzināti radīts vīruss, lai samazinātu pasaules iedzīvotāju skaitu, tad taču tomēr pāri visam stāv Dievs, kas šādu situāciju ir pieļāvis. Vai Dievs mūs ļoti nopietni nebrīdina un neliek izvērtēt savu atziņu un dzīves veidu?
Ja mēs nopietni par to domāsim un Svētā Gara gaismā sevi izvērtēsim, tad noteikti nonāksim līdz atziņai, ka arī mēs neesam bez vainas. Ne tikai pasaule, bet arī mēs. Arī mums vajag Dieva žēlastību. Un tad mēs nonākam pie grēku nožēlas un lūgšanas. Ir skumīgi, ka kristīgas organizācijas aprobežojas tikai ar piesardzības pasākumu vadlīniju paziņošanu un roku mazgāšanu. Izņēmums ir  Romas katoļu Baznīcas Latvijā Bīskapu konference, kas līdztekus drošības pasākumu paziņošanai ir 19. martu izsludinājusi par lūgšanu dienu. Bet arī tas var pārvērsties par formālu pasākumu.
Lūgšana. Un nevajag teikt, ka to jau mums jādara vienmēr un tas nav īpaši jāatgādina. Ārkārtas situācijā tiek mobilizēti visi spēki. Arī lūgšanai ir jāiegūst ārkārtas situācijas apmēri un raksturs. Katram dievkalpojumam, katrai kristiešu kopā sanākšanai, katrā kristiešu ģimenē centram ir jābūt lūgšanai. Ne tikai par sevi, bet arī par tiem, kas organizē un pieņem lēmumus, ārstiem, saslimušajiem, tautu, valsti, pasauli u.c. Par to, lai Dievs pasargā un žēlo Latviju.
Lūgšanas. Ārkārtas situācijai pretī kristietis var likt ārkārtas lūgšanas, daudzkārt aktivizētu savu garīgo dzīvi. Mozus aizlūdz par nepaklausīgo Israēla tautu, un Dievs to žēlo. (2Moz 32.nod.) Negaisa laikā liela nozīme ir zibens novadītājiem. Kristiešu lūgšanas varētu būt šis zibens novadītājs. Ne tikai vienu dienu, bet ilgstoši. Ir taču tagad dažādas iespējas. Vai tad nav kāds veids, kā mēs visi, aizmirstot uzskatu atšķirības, varētu vienoties kopējā lielā lūgšanā?
Kungs Dievs, piedod mums!
Kungs Dievs, žēlo mūs!
Kungs Dievs, nenovērs no mums savu vaigu!”

Pēdējoreiz papildināts 24.03.2020